Hronisks glomerulonefrīts

Ar jēdzienu "hronisks glomerulonefrīts" apzīmē slimību grupu, kurai ir kopīgas pazīmes:
1. Hroniska norise.
2. Gandrīz visu glomerulu bojājums.

Pēc morfoloģiskām un klīniskām atšķirībām izšķir vairākus GN variantus (, biežāk sastopama IgA nefropātija jeb imūnkompleksu glomerulonefrīts. Šī slimība ir visbiežākais HNM (hroniskas nieru mazspējas) iemesls.

Glomeruļu bojājumu var izraisīt:
1. biežāk - imūnkompleksu nogulsnējums nieru kamoliņos;
2. retāk - toksisks nieru bojājums (piem., zelta preparāti, NSPL).
Klīniski hronisks GN (glomerulonefrīts) var izpausties ar:
1. nefrotisko sindromu - visbiežāk;
2. nefrītisko sindromu;
3. izolētu proteīnūriju vai hematūriju;
4. hronisku urīna sedimentu;
5. hroniskas nieru mazspējas simptomiem.

Lielākajai daļai pacientu slimība norit labdabīgi vairākus gadu desmitus bez HNM iestāšanās, bet 15-40% pacientu novēro progresējošu GN norisi ar HNM attīstību.

Nefrotiskā sindroma ārstēšana:
1. Patoģenētiskā terapija (imūnnomākšana).
a. visbiežāk lieto GK - vai nu vienus pašus, vai kombinācijā ar citostātiskiem līdzekļiem.
2. Simptomatiskā terapija.
a. Mērķis - mazināt tūsku:
i. nātrija un šķidruma daudzums organismā ir palielināts - sāls daudzums jāierobežo līdz 3 g dienā, jāierobežo šķidruma daudzums, šķidrums jāuzņem vienmērīgi;
ii. diurētiskie līdzekļi - furosemīds.
b. Mērķis - mazināt proteīnūriju. Poteīnūrija veicina nefrosklerozes attīstību, bet nefroskleroze ir HNM morfoloģisks substrāts.
i. olbaltuma daudzums uzturā - stingrs olbaltumu ierobežojums draud ar sliktu barojumu. Tad ieteicams olbaltumu daudzums - 0,8 g/kg olbaltuma dienā. Ja rodas nieru mazspēja, diētā jāsamazina olbaltuma daudzumu.
ii. proteīnūriju mazina AKE inhibitori - tos var ordinēt ne tikai pacientiem ar arteriālo hipertensiju, bet arī pacientiem ar normālu asinsspiedienu;
iii. mazas heparīna devas arī mazina proteīnūriju.
3. Tādējādi uzturā jāierobežo: nātrijs, kālijs, olbaltumi, šķidrums.