Bronhiālās astmas īpatnības bērniem

Bronhiālā astma ir hroniska iekaisīga elpceļu patoloģija. Predisponētiem indivīdiem šis iekaisums pastiprina elpceļu jūtību pret dažādiem kairinātājiem (alergēniem, nespecifiskiem kairinātājiem) un rada simptomus, kas saistīti ar būtisku, bet mainīgu elpceļu obstrukciju, kura pāriet spontāni vai to ārstējot.
Predispozīcijas gadījumā bērni pārmanto tieksmi uz alerģiskām slimībām - pārtikas alerģiju, atopisko dermatītu, alerģisko rinītu, bronhiālo astmu, kuras var attīstīties iedarbojoties nelabvēlīgiem ārējās vides faktoriem. Nav iespējams pateikt, kuru no slimības formām pārmantos un vai vispār pārmantos. Ja alerģiski ir abi vecāki, tad risks saslimt ar alerģisku slimību 60 – 75%, ja viens no vecākiem – 20 – 50%.
Pieaug saslimstība ar astmu zīdaiņiem, jo palielinās piesārņojums un ķīmisko vielu klātbūtne gaisā, vidē un pārtikā.

Klīnika
Katram bērnam astma norit ļoti individuāli. Astma lēkme var sākties akūti pēc kontakta ar izraisītājfaktoriem.

Astmas simptomi:
1. apgrūtināta elpošana – svilpjoša, paātrināta ar pagarinātu izelpu;
2. piespiedu stāvoklis sēdus ar fiksētu plecu joslu;
3. paātrināta sirdsdarbība;
4. cianotiskas lūpas, nagi;
5. apgrūtināta staigāšana, runāšana;
6. bērns nespēlējas.

Pakāpeniski attīstoties astmas lēkmei, raksturīgi „priekšvēstneši”:
1. Pārmaiņas bērna uzvedībā –
a. pieaug aktivitāte,
b. daudz runā,
c. uzbudinājums,
d. agresivitāte,
e. negatīvisms,
f. ātra garastāvokļa maiņa,
g. slikts miegs,
h. slikta apetīte.
2. Šķaudīšana, aizlikts deguns, gļotaini izdalījumi no deguna, deguna niezēšana.
3. Acu niezēšana.
4. Izsitumi uz ādas.

Savlaicīgi uzsākot ārstēšanu šai periodā var novērst vai mazināt astmas lēkmes smagumu.

Diagnostikas īpatnības

Agrīnā vecuma bērniem bronhiālās astmas diagnosticēšanai nevar izmantot plaušu ventilācijas funkcijas noteikšanu, jo nav bērna līdzestības, tāpēc svarīgi ir izvērtēt iepriekšējo obstruktīvo bronhītu iemeslus, slimību gaitu un biežumu, alerģisko anamnēzi.
Zīdaiņiem par šo diagnozi jādomā, ja bērnam čīkst krūtīs ar vai bez klepus. Parasti šiem bērniem jau kopš mazotnes novēro alerģiskas parādības – izsitumus uz ādas vai gremošanas trakta darbības traucējumus. Astma var parādīties arī bez tiem.
Liels risks ir pasīvā smēķēšana. Bieži māte smēķē arī jau grūtniecības laikā. Profilaksē svarīgs ir pareizs grūtnieces uzturs, barojot bērnu
Bērns no vecākiem pārmanto nevis alerģiju, bet gan noslieci un to. Tālāk jādara viss, lai nealerģizētu mazuli. Parasti pirmā izpaužas pārtikas alerģija.
Papildus izmeklēšana slimības diagnosticēšanai nepieciešama bērniem, kuriem novēro bronhiālā astmas agrīnos simptomus:
1. biežs „krekšķis” – kasīšanas sajūta kaklā;
2. īslaicīgs klepus pēc fiziskas slodzes;
3. periodisks sauss klepus pa dienu;
4. sauss klepus pēc stāvokļa maiņas – sevišķi pēc aizmigšanas un uz rīta pusi.
Ārstēšana
Pediatrijā astmas ārstēšanā lieto:
1. Kontrolējošos medikamentus, kuriem ir pretiekaisuma darbība, tāpēc tos lieto katru dienu un ilgstoši, lai sasniegtu un uzturētu astmas kontroli. No šīs grupas medikamentiem bērniem visefektīvākie pašlaik ir inhalējamie glikokortikosteroīdi, kombinējot pielieto arī perorālos leikotrēnu modifikatorus.
2. Atvieglojošos medikamentus, kuri iedarbojas strauji, likvidējot bronhu obstrukciju, tāpēc lieto lēkmes kupēšnai.
a. Tie ir ātras darbības inhalējamie ß2 agonisti.
Medikamentu ievadīšanas veidi
Astmas medikamentus var ievadīt dažādos veidos –
1. inhalācijās,
2. perorāli,
3. parenterāli.
Agrīnā vecuma bērniem un pirmsskolniekiem, no kuriem aktīva līdzdarbība vēl nav sagaidāma, uzturošai ārstēšanai jāizvēlas paaugstināta spiediena dozētais inhalators (DI) ar krājtelpu un sejas masku, bet vecākajiem no tiem jāmudina lietot maskas vietā iemuti. Pēc 6 gadu vecuma jāizvēlas sausa pulvera inhalators (DPI) vai ar ieelpu darbināmais DI.
Smagas astmas lēkmes gadījumā zāļu ievadi vislabāk nodrošināt caur elektroinhalatoru ar masku vai iemuti, ja tas nav pieejams, tad lietot spiediena dozēto inhalatoru (DI) ar krājtelpu.

Profilakse
1. Kontrolējošo medikamentu lietošana.
2. Izvairīšanās no ierosinātājiem.
3. Ja slimo kāds no vecākiem ar alerģiskām slimībām, tad jāievēro:
a. hipoalerģiska ēdināšana;
b. pārdomāta mājokļa iekārtošana. ieteicams:
i. saulainas telpas,
ii. koka mēbeles, kas apstrādātas ar dabiskām vielām,
iii. koka vai parketa grīda,
iv. laba ventilācija,
v. gaisa mitrināšana sausās telpās;
c. jāatsakās no:
i. celtniecības materiāliem, kas izdala ķīmiskas vielas,
ii. mīkstajiem grīdas klājumiem, ar audumu pārvilktā mēbelēm,
iii. mēbelēm ar vaļējiem plauktiem,
iv. aizkariem,
v. mājdzīvniekiem,
vi. smēķēšanas,
vii. augiem, kas izraisa alerģiju;
d. uzturēšanās svaigā gaisā;
e. mērenas fiziskās aktivitātes;
f. izvairīšanās no b/d apmeklējumiem agrīnajā vecumā (izvairīšanās no vīrusu infekcijām).